svētdiena, 2011. gada 27. novembris
trešdiena, 2011. gada 9. novembris
gaiss
gaisam piemīt atmiņa, vai vienkāršāk- gaisam piemīt smarža. un smaržai piemīt atmiņu raisoša īpatnība.
tā, piemēram, auksts, pat dzestrs āra gaiss ar dūmu piesmaržu tikko kā ienes datoru un cilvēku elpu piesildītajā telpā bērnību.
tāda smarža piemita ziemām, kad dzīvoju mazajā ceļmalas ciematiņā ar trim jaunajām mājām un bērnudārzu piekalnē, aiz kura stiepās bērzu birztala, mežiņš, taciņa mežā un tur, savukārt, zināju esam zirdziņu fermu un kaut kur tur arī kolhoza kukurūzas lauku un zirņus. Toreiz vēl aiz "tā lielā meža" bija tikai tas, ko bērna acis zināja redzējušas īsajos "pierajona" pārgājienos un "pagalma" puiku stāstos... bet ne par to, par smaržu, kas tikko, pirms mirkļa ienāca manā logā. Tās bija īsas ziemas dienas ar spilgtu sauli dienas pašā vidū, un, jo īpaši spilgtu īsi pirms norietēšanas. Ziemas dienas ar izbrienamu sērsnas kapuci pār tuvējiem laukiem, stirnu pēdām cauri eamā šosejas piemežiņā, apdeguļu piparkūkām sīku eglīšu zemākajos zaros, ko kārām meža zvēriem ziemassvētkos, ejot pie vecmāmiņas otrā kolhozā, . Ziemas, kad mammas adītās vilnas bikses, kas mazajās viegla xveida kājelēs uzņiebtas, aplipušas sīkiem sniega bumbuliem no šļūkāšanas piemājas veļas karamajā sīkkalnītē, kad rociņu locītavas džinkstošas no aukstuma, pikojamajam sniegam pakļūstot kailajā vietā starp pašļukušajiem cimdeļiem un mētelēnu. Ziemas dienas, kurām ir svaigi mazgātas veļas smarža, kad tu abām rokām bikli saņem stingu lielformāta palagu, dvieļu, bikšu un tēta flaneļa kreklu formas un tās tādas pat- sasalušas un sastingušas, kā no šņores noņemtas, nes mājup, kur tās siltuma skartas saļimst, pārvērsdamās pavisam parastā drēbju kaudzē... Ziemas dienas, kas smaržoja pēc svētdienu pēcpusdienslaika, kad nopakotā alumīnija kanniņā- velkamā ragutiņās pāri pār laukiem, vēlāk pašmāju lielajā katlā kūļājās bagātīgi cūkas abēdu skābie kāposti, citreiz saldās melleņu vai sāļās un lielākās, ar gaļas krimslīšu mērci ēdamās kartupeļu klimpas, gardais rupjmaizes kārtojums AM-BRO-ZIJS... Ziemas dienas ar mazliet izstaigājama garlaicīguma, kad neizdodas pagalmā sastapt neviena cita spēļojama un pārlieku auksts arī... tāpēc iet atpakaļ, siltumā, kur mamma šiverējas pa virtuvi, tur pārtikas glabājamā skapī izcilājami miltu maišeļi, iebāžamas roķeles putraimos, kaltētos zirņos, pupiņās un kaņepēs, turpat arī iekārojamais sakusušo krāsaino ledeņu maišelis, no kura kāds "stikliņš" tiek noskrubināts pa laikam, tur rindās kārtojas arī saraknraibās skārda kastes ar dīvainajiem uzrakstiem PUC, CAXAP, KOFE, MAHHA, vislabāk patīk saturs kasītē ar nosaukumu- HER-KU-LESS- tā klusi pie sevis izlasu, lai droši zinātu, kā jāizlasa skaļi... . Ziemas dienas mazliet pieaugušākai, traucoties tuvējā mežiņa trasē uz slēpēm, tad ar vēlīno sauli mājup- pārgurušai, knapi slēpes līdzi velkošai, šļūcošai izvēlēties īsāko ceļu līdz šķūnītim pāri grāvim, koka slēpītei trrrrkšķ...pārlūztot grāvja mānīgi piesnigušajā dziļvagā...
tādas, lūk, smaržai atmiņas. bet sniegs vēl nav bijis un auksta, barga ziemas ar' vēl tikai nāks... tikai balts sirmums šorīt rudenīgās zāles deniņos.
tā, piemēram, auksts, pat dzestrs āra gaiss ar dūmu piesmaržu tikko kā ienes datoru un cilvēku elpu piesildītajā telpā bērnību.
tāda smarža piemita ziemām, kad dzīvoju mazajā ceļmalas ciematiņā ar trim jaunajām mājām un bērnudārzu piekalnē, aiz kura stiepās bērzu birztala, mežiņš, taciņa mežā un tur, savukārt, zināju esam zirdziņu fermu un kaut kur tur arī kolhoza kukurūzas lauku un zirņus. Toreiz vēl aiz "tā lielā meža" bija tikai tas, ko bērna acis zināja redzējušas īsajos "pierajona" pārgājienos un "pagalma" puiku stāstos... bet ne par to, par smaržu, kas tikko, pirms mirkļa ienāca manā logā. Tās bija īsas ziemas dienas ar spilgtu sauli dienas pašā vidū, un, jo īpaši spilgtu īsi pirms norietēšanas. Ziemas dienas ar izbrienamu sērsnas kapuci pār tuvējiem laukiem, stirnu pēdām cauri eamā šosejas piemežiņā, apdeguļu piparkūkām sīku eglīšu zemākajos zaros, ko kārām meža zvēriem ziemassvētkos, ejot pie vecmāmiņas otrā kolhozā, . Ziemas, kad mammas adītās vilnas bikses, kas mazajās viegla xveida kājelēs uzņiebtas, aplipušas sīkiem sniega bumbuliem no šļūkāšanas piemājas veļas karamajā sīkkalnītē, kad rociņu locītavas džinkstošas no aukstuma, pikojamajam sniegam pakļūstot kailajā vietā starp pašļukušajiem cimdeļiem un mētelēnu. Ziemas dienas, kurām ir svaigi mazgātas veļas smarža, kad tu abām rokām bikli saņem stingu lielformāta palagu, dvieļu, bikšu un tēta flaneļa kreklu formas un tās tādas pat- sasalušas un sastingušas, kā no šņores noņemtas, nes mājup, kur tās siltuma skartas saļimst, pārvērsdamās pavisam parastā drēbju kaudzē... Ziemas dienas, kas smaržoja pēc svētdienu pēcpusdienslaika, kad nopakotā alumīnija kanniņā- velkamā ragutiņās pāri pār laukiem, vēlāk pašmāju lielajā katlā kūļājās bagātīgi cūkas abēdu skābie kāposti, citreiz saldās melleņu vai sāļās un lielākās, ar gaļas krimslīšu mērci ēdamās kartupeļu klimpas, gardais rupjmaizes kārtojums AM-BRO-ZIJS... Ziemas dienas ar mazliet izstaigājama garlaicīguma, kad neizdodas pagalmā sastapt neviena cita spēļojama un pārlieku auksts arī... tāpēc iet atpakaļ, siltumā, kur mamma šiverējas pa virtuvi, tur pārtikas glabājamā skapī izcilājami miltu maišeļi, iebāžamas roķeles putraimos, kaltētos zirņos, pupiņās un kaņepēs, turpat arī iekārojamais sakusušo krāsaino ledeņu maišelis, no kura kāds "stikliņš" tiek noskrubināts pa laikam, tur rindās kārtojas arī saraknraibās skārda kastes ar dīvainajiem uzrakstiem PUC, CAXAP, KOFE, MAHHA, vislabāk patīk saturs kasītē ar nosaukumu- HER-KU-LESS- tā klusi pie sevis izlasu, lai droši zinātu, kā jāizlasa skaļi... . Ziemas dienas mazliet pieaugušākai, traucoties tuvējā mežiņa trasē uz slēpēm, tad ar vēlīno sauli mājup- pārgurušai, knapi slēpes līdzi velkošai, šļūcošai izvēlēties īsāko ceļu līdz šķūnītim pāri grāvim, koka slēpītei trrrrkšķ...pārlūztot grāvja mānīgi piesnigušajā dziļvagā...
tādas, lūk, smaržai atmiņas. bet sniegs vēl nav bijis un auksta, barga ziemas ar' vēl tikai nāks... tikai balts sirmums šorīt rudenīgās zāles deniņos.
Abonēt:
Ziņas (Atom)
