kulturāliju izvētīšana jeb parastas meitenītes kultūrmēnesis.

SKAŅU MEŽS-pirmā diena panteresanta, var atrast ritmus, kam šūpoties līdzi, var atrast paziņas un vairāk, kā tikai paziņa, līdz ar ko pasākums iegūst izteiksmīgāku jēgu šaja plānā... nu, bišķi patika Mujuice, lai arī ieradies tikai viens sastāva dalībnieks ar datoru un sintezatoru(tāds arī bija?) , kaut kas vēl patika, sākumā esītim līdzīgais transveidīgums un tehno uz dzīviem instrumentiem izpildīts bet tad ieslīgst rutīnā un cik tu ilgi stāvēsi un klanīsi galvu? iegaumēt mākslinieku vārdus un nosaukumus šādā te pasākuma neredzu jēgu...tāpēc, vienīgais, ko atminos ir Mujuice, jo tas jau mājā tika noskatīts kā simpātiskākais no dalībniekiem... + patīkami, ka īsi pēc trijiem uz mājupejamās Mierielas paralēles Takā vēl dod tēju, laid arī paguris bārmenis paziņo, ka tā ir dīvaina vēlme, jo šajā laikā parasti  tur ienāk, lai ātri ātri piedzertos...
Otrā diena vieš iespaidu, ka pasākums paredzēts nedaudzajiem atnākušajiem depresijas entuziastiem. patika arī jauiegūtas paziņas doma- "iedod latvietim krēslu un viņš sēdēs" , bet principā, viss, ko pie tā dziļi izjustā un kaula smadzenēs bakstošā aizkapa džčīī, īī un smagnēja puantilisma tehnikā izpildīta, ar kaku zīmētā melna akas cauruma, vai ziemīgā pamestā šķūņa durru čīkstoņā un nomaldījušos miglas garaiņu fõna varēja darīt, ir vāļāties pa zemi ar pārgrieztām vēnām, ja vēlaties izteiksmības...
atmošanās brīdī mazliet iepriecināja apvienība ar čellu priekšplānā un balsi(vismaz kaut kāda dažādība), mirklī, kad izgājusi uzpīpot aizkavējos melnā blakuspagalmā, konstatēju, ka daudz lielāku gandarījumu man sniedz klusa stāvēšana blakuspagalmā, kur mazāk var dzirdēt virsskaņu nākošu no pasākuma telpām, un tad man ir gana, ar savu vellapēdu pazūdu izplatījumā... svētdienas pēcpusdienā konstatēju arī, ka skaņu mežam pierakstāmas notis sniedz Andrejostas mola apmeklējums, kas ir daudzskanīgs ar saviem strādājošajiem dokiem, tikšķis, piesitines, kuģa bazūnīgā taure atbalsojas ūdeni, vilciena sastāva atsitiena troksnis progresīvā secībā- pēdējā vagona pagrūšanās trīsa pret nākamo secīgi iziet cauri ikvienam rindā esošajam...

BALTĀ NAKTS- skrējiens cauri Rīgas centrum/tram un teju vai iemigšana Vidzemes tirgus gaļas paviljona muzikālajā pavadījumā. daudz staigājošas tautas, pārāk "dziļa" un meditatīva mūzika Anglikāņos un tirgū.

survivalkite četri stāvi riņķveidīgā kustība uz augšu un leju. aizķeros padomijas melnajā telpā, aizķeros mazajās, sīkbūtņu piepildītajās kastītēs ar pārizgudrotajiem nosaukumiem.. aizķeros senā klasesbiedrā.
tad pamanu- par daudz cilvēku.par daudz.
pēc velosipēda, jo kājām jau nevar visu apskrite.
 uz tirgu... nevaru palikt, nevaru uzkavēties, jāiet, jāiet. man jāiet. nevaru pieķerties, aizķerties aiz šīm skaņām. jāiet.
Anglikāņu baznīcas meditatīvā tumsa ar pāris klavieru trinkšķiem nepiesaista. pasēdi, padomā..
nevaru uzkavēties. jāiet, jāiet.
stacijas tunelis, kaut kas uzrunā, meitene dīdžejojošā vairāk kā mūzika. uzrunā arī nesen jauniegūta paziņa.
jāiet, jāiet. nevaru uzkavēties. ejam.
Spīķeri caurskrējienā.
paziņai uz vilcienu, man arī kaut kur jāiet, jāiet.
uz tirgu, uz gaļas paviljonu. mirdzumiņš ekrānā, labs pamats zem kājām. sēdē, atgulties, gulēt.
pēc tam jāiet. nekas nesaista.

sapņi

vai sapņi ir tikai sapņi, vai tomēr zemapziņas spogulēšanās apziņas izlietajos ūdeņos?
tā es pamostos nos-noskūpstīta. lapa no rīta. čmokī!